No 21. marta apmeklētājiem atvērta Latvijas vēstures ekspozīcija “Straumējot laiku”

Sākot ar 2026. gada 21. martu, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Rīgas pilī ir apskatāma jauna, mūsdienīga Latvijas vēstures ekspozīcija “Straumējot laiku”. Tā ir pirmā no vairākām LNVM jaunveidotajām ekspozīcijām muzeja vēsturiskajā mājvietā.

Līdz ar “Straumējot laiku” atvēršanu muzejs atkal ir pieejams apmeklētājiem no otrdienas līdz svētdienai (otrdien–ceturtdien 10.00–18.00, piektdien 10.00–20.00, sestdien, svētdien 10.00–17.00), sniedzot iespēju gan apskatīt jauno ekspozīciju, gan restaurēto Rīgas pili.

Ekspozīcija “Straumējot laiku” izvietota 620 kvadrātmetru platībā pils 4. stāvā. Vēsturiski priekšmeti un aizraujošs digitālais saturs, apvienots īpašā dizainā, stāsta par Latvijas zemi un tās iedzīvotājiem no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Laika ritējums atainots caur cilvēka piederību lielākai kopienai – saimei, kārtai, draudzei, biedrībai vai kustībai, partijai, nonākot līdz šodienai, kad pieredzam jaunas sadarbības formas un vienojošus mērķus.

Latvijas vēstures 12 500 gadi dalīti deviņās tēmās: Radošie cilvēki, Pilskalnu ļaudis, Pilsētas mūris vieno, Kopība draudzē, Dzimis savā kārtā, Kustības spēks, Pilsoņa tapšana, Totalitārisma žņaugā, Atgriešanās Eiropā. Katrai no tēmām rasts savs arhitektoniskais veidols – skulptūrveida stends –, kas kopā veido neparastu formu virkni, caur kuru kā līkumotu laika upi iziet apmeklētājs.

Ekspozīcija ļauj atskārst, ka laika straumē viss pastāv vienlaikus. Tas redzams Latvijas kultūrainavā – līdzās slejas senie pilskalni un baroka pilis, elku koki un mūra baznīcas, muižu parki un kolhozu centri. Arī mūsu gara dzīvi, domas, idejas, priekšstatus par pasauli un pašiem par sevi veido iepriekšējo paaudžu atstātie nospiedumi – kopīgi radīts kultūras mantojums. Tēma par identitāti, piederību un dažādiem sabiedrību vienojošajiem elementiem ir saistoša arī mūsdienās. Kam es piederu šodien? Kas mani vieno ar pārējo sabiedrību? Vai un kā ir mainījusies katra cilvēka piederības nozīme un mērogs? Ekspozīcija rosina meklēt atbildes uz šiem jautājumiem.

Ekspozīcija “Straumējot laiku” tapusi, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja darbiniekiem – pētniekiem, krājuma glabātājiem, restauratoriem u. c. – sadarbojoties ar plašu partneru loku: arhitekta Didža Jaunzema vadībā SIA “DJA” izstrādāja ekspozīcijas dizainu, savukārt SIA “SOLAVI” un SIA “AD PRODUCTION” nodrošināja ekspozīcijas ražošanu un uzstādīšanu, kā arī multimediju izstrādi.

Vienlaikus ar ekspozīcijas atklāšanu muzeja veikalā ir pieejams katalogs – “Straumējot laiku. Ceļojums Latvijas vēsturē” – bagātīgi ilustrēts izdevums uz 280 lappusēm latviešu un angļu valodā. Katalogā ietverti ekspozīcijā redzamie priekšmeti no muzeja krājuma, kā arī ekspozīcijas teksti, kas kopā veido īsu un visaptverošu Latvijas vēstures stāstu. Ievadesejas autors – Deniss Hanovs, tekstu izveidi un priekšmetu atlasi veica ekspozīcijas autori.

Ekspozīcijā notiek pasākumi dažādām auditorijām: plašam interesentu lokam, senioriem, skolu grupām (sekojiet informācijai mājaslapas sadaļā Kalendārs vai muzeja lapās sociālajos tīklos).

Pieejamība un labbūtība. Apmeklētāju ērtībām, lai nokļūtu ekspozīcijā “Straumējot laiku” ir pieejams lifts cilvēkiem ar kustību traucējumiem, senioriem, ģimenēm ar bērniem un cilvēkiem ratiņkrēslā. 1., 2., 4. stāvā ir speciāli aprīkota tualete cilvēkiem ar kustību traucējumiem. 1. stāva pieejama bērnu pārtinamā telpa. Senioru auditorijai muzejā pieejami soli ērtai sēdēšanai. Apmeklētājiem ar redzes traucējumiem kāpņu margās ir norādes Braila rakstā. Apmeklētājiem ar dzirdes traucējumiem nodrošinām indukcijas cilpu, kas paredzēta komunikācijas atvieglošanai starp runātāju un dzirdes aparātu lietotājiem (aparātiem ar T-funkciju). Ekrāni ar digitālo saturu var radīt skaļu un pēkšņu troksni. Muzejs, iepriekš piesakot, piedāvā ekskursijas un nodarbības apmeklētājiem ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem, kā arī nodarbības vieglajā valodā – šo un citus īpašos noteikumus obligāti jāmin, piesakot pakalpojumu.

Muzeja pasākumos Rīgas pilī iespējama fotografēšana un filmēšana. Ja iebilstat pret to, ka tiekat fotografēts un filmēts, aicinām pirms pasākuma paziņot par to muzeja infocentrā.

Projekts īstenots, ieguldot Kultūras ministrijas piesaistītos Eiropas Savienības fondu līdzekļus.