Senās mūzikas koncerts “Jul i Annenhof. Ziemassvētki Anniņmuižā”

Adventes sākumu Rīgas pils remterī ieskandēs koncerts “Jul i Annenhof. Ziemassvētki Anniņmuižā”, ko 29. novembrī 13.00 piedāvās četras mūziķes – senās mūzikas interpretes.

Mūzikas dzīve 18. gadsimtā Latvijas teritorijā bija ne mazāk aktīva kā tajā laikā citur Eiropā, jo arī šeit dzīvoja ļaudis, kuri labprāt baudīja izkoptu skaņu mākslu lielisku mūziķu izpildījumā. Viens no mūsu kultūras dzīves atbalstītājiem un veicinātājiem bija politiķis, Vidzemes guberņas ierēdnis Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls (Otto Hermann von Vietinghoff genannt Scheel (1722–1792)). Savu plašo īpašumu un politiskās ietekmes dēļ saukts par “Vidzemes pusķēniņu”, viņš algoja 24 mūziķu lielu privātu kapelu. 1753. gadā uz neilgu laiku par viņa orķestra kapelmeistaru kļuva Johans Gotfrīds Mītels (Johann Gottfried Müthel, 1728–1788), viens no dižā Johana Sebastiana Baha pēdējiem skolniekiem un viņa dēla, Karla Filipa Emanuela Baha draugs mūža garumā. Fītinghofa kapela arī kļuva par pamatu 1760. gadā dibinātajai Rīgas mūzikas biedrībai, kas regulāri sniedza publiskus koncertus. Un, nenoliedzami, viņa privātās kapelas mūziķi kuplināja saviesīgos notikumus viņa ģimenes mājās – muižiņā Rīgā, Daugavas kreisajā krastā, kuru vēlāk nosauca Fītinghofa sievas Annas Ulrikas vārdā par Annniņmuižu (Annenhof).

Un te mūs ar 18. gadsimta saviesīgo dzīvi Rīgas dižciltīgo iedzīvotāju mājās saista kāda muzikanta burtnīca, patiesībā – tās noraksts, kuru 1931. gadā veicis zviedru etnomuzikologs Nilss Denkers (Nils Dencker, 1887–1963), uz nedēļu aizņemoties manuskriptu no Rīgas pilsētas galvenā bibliotekāra. Burtnīcas liktenis vēl līdz galam nav izzināts, bet tās norakstā atrodamās deju melodijas un Denkera atzīmes par to izcelsmi (“Sammelband aus Annehof, 1760”) mums liek domāt, ka tā, visticamāk, piederējusi Fītinghofa kapelas vijolniekam, kurš savā manuskriptā piefiksējis visbiežāk izmantotās melodijas, lai ļaudis varētu izdejoties, pamieloties un atpūsties mūzikas pavadībā.

Lai gan burtnīcas noraksts un, visticamāk, arī pati burtnīca glabā tikai augšējās balss (Dessus I) nošu rakstu, mūziķes, balstoties vēsturiski informēta izpildījuma praksē, ir rekonstruējušas trūkstošo partitūru, un 29. novembra koncerta klausītājiem būs unikāla iespēja klausīties 18. gadsimta “populāro” mūziku, kas skanējusi rīdzinieku mājās. Vai burtnīcas īpašnieks bija zviedru izcelsmes? Iespējams. Tajā atrodamas melodijas, kas ir labi pazīstamas Zviedrijas folkmūziķu vidū.

Lieliskā zviedru vijolniece Mia Marine palīdzēs sajust zviedru tradicionālās mūzikas nianses kopējā skanējumā, Minhenes kamerorķestra koncertmeistare, latviešu vijolniece Marta Spārniņa “koncertmeistarēs” arī Oto Hermaņa fon Fītinghofa rekonstruēto kapelu, bet starptautiski atzītās latviešu klavesīnistes Ievas Salietes pirksti no instrumenta vilinās Johana Gotfrīda Mīteļa skaņu gleznas, kas stilistiski jau pieder citam laikmetam mūzikā. Senās mūzikas pētnieces un pūšaminstrumentālistes Ievas Nīmanes stāsti un instrumenti krāsos koncertu “Jul i Annenhof. Ziemassvētki Anniņmuižā” vēl spilgtākās krāsās, ļaujot klausītājiem izbaudīt adventes laiku un gatavoties Kristus dzimšanas svētkiem. Mūziķes veidojušas svītas no deju melodijām, kas atrodas Anniņmuižas nošu burtnīcā, tās mīsies ar Johana Gotfrīda Mīteļa, Nikola Mateisa (sen.) un bijušā rīdzinieka Johana Valentīna Mēdera mūziku.

Norises vieta: LNVM Rīgas pilī, Pils laukumā 3 (ieeja no Daugavas gātes).

Biļetes cena: 5 eiro, iegāde: biletes.lnvm.lv

Muzeja pasākumos Rīgas pilī iespējama fotografēšana un filmēšana muzeja darbības popularizēšanas nolūkos. Ja iebilstat pret to, ka tiekat fotografēts un filmēts, aicinām pirms pasākuma vērsties muzeja infocentrā.

Pasākuma afiša

Koncerts “Jul i Annenhof. Ziemassvētki Anniņmuižā”