Kurzemes, Zemgales un Sēlijas dzelzs laikmeta līdz agro jauno laiku kolekcijas

Kolekcijā apvienotas Daugavas kreisajā krastā (Kurzemē, Zemgalē, Sēlijā) iegūtās arheoloģiskās senlietas, kas hronoloģiski aptver laikposmu no pēdējiem gadsimtiem pirms Kristus līdz 18. gadsimtam.

Kolekcijās iekļautas kuršu, vendu, zemgaļu un sēļu pieminekļos iegūtās senlietas, kā arī agrāku periodu dienvidrietumu Latvijas līdzeno kapulauku, Ziemeļkurzemes akmeņu krāvumu, Zemgales un Sēlijas uzkalniņkapu ar akmeņu riņķi un vēlās švīkātās keramikas arheoloģisko kultūru priekšmeti. Tāpat tajās glabājas Livonijas mūra piļu un viduslaiku un agro jauno laiku kapsētu izrakumos iegūtās senlietas.

No agrā dzelzs laikmeta kolekcijām kā nozīmīgākās minamas Laidzes Lazdiņu, Rucavas Mazkatužu, Īles Gailīšu senkapu un Sēlpils Spietiņu apmetnes un senkapu kolekcijas.

Arheoloģiskajā pētniecībā par īpaši informatīvām tiek uzskatītas Ābeļu Boķu, Dobeles Ošu, Bāļu-Škērstaiņu, Rucavas Ģeistautu senkapu vidējā dzelzs laikmeta kolekcijas. Īpaši izceļama ir Grobiņas apkārtnes skandināvu senkapu (Priediens, Smukumi, Jāči) arheoloģisko priekšmetu kolekcija.

Izcilas un plašas ir vēlā dzelzs laikmeta pilskalnu senlietu kolekcijas: zemgaļu pilskalnu Mežotnes un Tērvetes, sēļu galvenā politiskā centra Sēlpils un Stupeļu pilskalna, vendu-kuršu Mežītes un Talsu pilskalnu kolekcijas. No kuršu senkapu kolekcijām kā nozīmīgākās minamas Talsu Vilkumuižas, Lībagu Sāraju, Alsungas Kalniņu kolekcijas. Zemgaļu senkapu kolekciju vidū izceļams Čunkānu-Dreņģeru senkapu vākums, kas pēc apbedījumu skaita ir līdz šim visplašāk pētītais aizvēstures perioda kapulauks Latvijā. Sēļu vēstures izpratnē nozīmīgas ir Sēlpils Lejasdopeļu un Elkšņu Beteļu senkapu kolekcijas.

Kolekcijā glabājas plaši pētīto Sēlpils, Altenes, Bauskas Livonijas perioda piļu materiāli. Skaita ziņā mazākas kolekcijas ir no Kurzemes (Piltene, Dundaga) mūra pilīm. Viduslaiku vietējo iedzīvotāju materiālo kultūru un apbedīšanas tradīcijas nav iespējams pētīt bez plašajiem Dobeles un Sēlpils viduslaiku un agro jauno laiku kapsētu materiāliem.

Nelielu kolekcijas daļu veido Daugavas kreisajā krastā atrastie depozīti. Kolekcijā ir daļa no Latvijas lielākā (pēc senlietu skaita) Kokmuižas depozīta un Salgales Rijnieku depozīts – apjomīgākais sudraba noguldījums Latvijā.

Kolekcijas krājuma glabātāja Austra Engīzere

Lai iepazītos ar muzeja krājuma priekšmetiem klātienē, aicinām aizpildīt veidlapu un nosūtīt to: muzejs@lnvm.lv

Iepazīšanās ar krājumu

.docx - 14 KB