Dauderos skatāma izstāde “Toņi un pustoņi. Krāsu valoda Jāņa Brinkmaņa gleznās”

No 5. septembra Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nama Lielajā salonā apskatāma izstāde “Toņi un pustoņi. Krāsu valoda Jāņa Brinkmaņa gleznās”.

Jānis Brinkmanis (1909 – 1996) dzimis Vecmīlgrāvī ostas strādnieka ģimenē. Zīmēt zēnam paticis jau bērnībā. Latvijas Mākslas akadēmijā iestājies 14 gadu vecumā bez īpašas iepriekšējas sagatavošanās, un ir vienīgais students augstskolas vēsturē, kuram talanta dēļ tika atļauts uzsākt studijas tik agros gados. Lai no Vecmīlgrāvja nonāktu līdz akadēmijai pilsētas centrā, jauneklim ik dienu nācās mērot tālu un sarežģītu ceļu. Savukārt vasaras brīvlaikos bija jāpelna nauda studijām, zināms, ka pirmajās vasarās topošais mākslinieks strādājis pie zvejniekiem Rīnūžos.

Pēc četriem studiju gadiem Brinkmanis turpinājis apgūt glezniecību profesora Jāņa Roberta Tilberga vadītajā Figurālās glezniecības meistardarbnīcā, kura vietā pēc laika stājās Ģederts Eliass. Gan LMA mācībspēki, gan studiju biedri ievēroja viņa izcilo spēju redzēt ne tikai krāsu toņus, bet arī niansētus pustoņus.

Traģiska negadījuma dēļ Jānim Brinkmanim studijas uz vairākiem gadiem nācās pārtraukt. Vēl pilnībā neatveseļojies no mugurkaula skriemeļu traumas, mākslinieks savu izmērā vērienīgo diplomdarbu gleznoja stāvus, balstoties uz kruķiem. Akadēmiju viņš pabeidza izcili, un diplomdarbu “Slīperu cirtēji” pat publicēja žurnāls “Atpūta”, izdodot kā atsevišķu pastkarti sērijā “Latvju māksla”.

Pēc akadēmijas beigšanas Jānis Brinkmanis strādāja par zīmēšanas skolotāju Elejas pamatskolā, bet no 1950. gada, kad atgriezās dzimtajā Vecmīlgrāvī, ilgus gadus bija Kultūras pils “Ziemeļblāzma” mākslinieks un dekorators. Galvenais viņam tomēr bija paša radošais darbs, kurā viņš turpināja izcilo latviešu glezniecības vecmeistaru labākās tradīcijas.

Jāņa Brinkmaņa gleznās visbiežāk atainota daba, Vecmīlgrāvja senās mājas, ieliņas, ziedošie dārzi. Ar laiku noteicošu vietu daiļradē ieņēma ziedu kompozīciju attēlojums. Mākslinieks arī pats bija aizrautīgs dārzkopis un biškopis.

Viena no iespaidīgākajām personālizstādēm “Ziedi” tika sarīkota 1974. gadā Dabas muzejā, kam sekoja uzaicinājumi darbus izstādīt arī kultūras iestādēs ārpus Rīgas. Tā kā Jānis Brinkmanis nebija Latvijas PSR Mākslinieku savienības biedrs, pēc atzinīgi novērtētās personālizstādes viņš nonāca zināmā izolācijā, un turpmāk gleznas drīkstēja izstādīt vien nelielās izstāžu zālēs. Distance no oficiāli akceptētās mākslas padomju okupācijas laikā viņu padarīja par mazāk redzamu dzīves laikā un nepelnīti aizmirstu pēc nāves.

Jāņa Brinkmaņa darbi atrodas privātās kolekcijās Latvijā, ASV, Vācijā, Lielbritānijā, Austrālijā, Bulgārijā un citās valstīs.

Kopš 2014. gada Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” ik pēc pieciem gadiem tiek rīkotas gleznotāja jubilejām veltītas piemiņas izstādes.

Izstāde Dauderos apskatāma līdz 1. novembrim.

Muzeja pasākumos iespējama fotografēšana un filmēšana muzeja darbības popularizēšanas nolūkos. Ja iebilstat pret to, ka tiekat fotografēts un filmēts, aicinām pirms pasākuma vērsties muzeja infocentrā.