Rīgas pils vēsture
Rīgas pils ir viena no vislabāk līdz mūsdienām saglabātajām Vācu ordeņa pilīm Baltijas jūras reģionā. Mūsdienās apskatāma 16. gadsimtā uzceltā kastelas tipa pils ar priekšpili, kas laika gaitā pārbūvēta un paplašināta.
Pirmo ordeņa pili stratēģiskajā vietā pie Daugavas 1330. gadā sāka celt ordeņa Livonijas mestrs Eberhards fon Monheims. 1484. gadā kārtējā Rīgas pilsētas konfliktā ar ordeni rīdzinieki pili aplenca un nopostīja, un par iepriekšējās pils eksistenci mūsdienās liecina vien seno mūru fragmenti pagrabos. Rīgas pilsēta bija spiesta pašu nopostīto būvi atjaunot, un no 1497. līdz 1515. gadam uzcēla tagadējo pili – kvadrātveida būvi ar diviem apaļiem un diviem kāpņu tornīšiem stūros. Tā ir viena no jaunākajām Vācu ordeņa pilīm, kas ienesa viduslaiku tradīciju pārmaiņām bagātajā 16. gadsimtā.
Pils ir daudzkārt pārbūvēta, un tas noticis tik pamatīgi, ka pilnībā zaudētas dažas reprezentatīvās telpas un mainīts pils ārējais veidols. Tomēr pilī saglabājusies daļa sākotnējo velvēto telpu, tostarp mestra remteris (ēdamzāle) un kapela (baznīca). Baltijas reģionā unikāla vērtība ir arī pilij 16. gadsimtā darinātās Sv. Marijas un ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga akmens skulptūras. To oriģināli atrodas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, un drīzumā paredzēts tos izvietot muzeja telpās Rīgas pilī, savukārt kopijas atrodas pie pils fasādes prezidenta daļā.
Vairākus gadsimtus Rīgas pils dažādām varām kalpojusi kā varas centrs, no kuras vadīti un virzīti Latvijā notiekošie procesi. Rīgas pilī svinīgā ceremonijā tika likvidēts Vācu ordeņa Livonijas atzars, un tā saistīta arī ar Kurzemes un Zemgales hercogistes pirmsākumiem – 1560.–70. gados Rīgas pils bija pēdējā ordeņa mestra un jaunās hercogistes pirmā valdnieka Gotharda Ketlera rezidence. Turpmākajos gadsimtos pilī atradās gan Polijas-Lietuvas (16. gadsimtā), gan Zviedrijas (17. gadsimtā), gan arī Krievijas impērijas (18.–20. gadsimtā) reģiona pārvaldes centrs, un var teikt, ka te veidojās “vācu, poļu, zviedru un krievu laiki” Latvijā. 20. gadsimtā pils kļuva par vienu no jaundibinātās Latvijas Republikas svarīgākajām ēkām – no 1922. gada tajā izvietota Latvijas Valsts prezidenta rezidence. Padomju okupācijas laikā rezidences telpās bija ierīkota Pionieru pils, bet pēc Latvijas neatkarības atgūšanas daļā pils prezidenta darba telpas ir atjaunotas.
No 1920. gada Rīgas pils ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja mājvieta. Pēc pils rekonstrukcijas projekta noslēguma muzejs apdzīvos visu 16. gadsimtā celto pils kastelas daļu, bet pārējās pils telpas arī turpmāk kalpos Valsts prezidenta vajadzībām. Kastelas rekonstrukcijas un restaurācijas projekta pirmās kārtas noslēdzās 2023. gada nogalē, kad pabeidza tās dienvidu korpusa restaurāciju.