Izstādes “Toņi un pustoņi. Krāsu valoda Jāņa Brinkmaņa gleznās” atklāšana Dauderos

No 5. septembra Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļā (Zāģeru ielā 7, Sarkandaugavā) skatāma izstāde “Toņi un pustoņi. Krāsu valoda Jāņa Brinkmaņa gleznās”. 12.00 interesenti aicināti uz Jāņa Brinkmaņa (1909–1996) gleznu izstādes atklāšanu, ko papildinās muzeja speciālista stāstījums.

Jānis Brinkmanis dzimis 1909. gada 15. jūnijā Vecmīlgrāvī ostas strādnieka ģimenē. Latvijas Mākslas akadēmijā iestājies 14 gadu vecumā bez īpašas iepriekšējas sagatavošanās, un ir vienīgais students augstskolas vēsturē, kuram talanta dēļ atļauts studēt jau tik agros gados.

Zīmēt zēnam paticis jau bērnībā. Pusaudža gados nākamais mākslinieks strādājis Sarkandaugavā pie tēva karabiedra – beķera: “bija jākurina krāsni, jāsmērē pannas un no rītiem jānēsā maize pa Sarkandaugavas veikaliem”.
Pēc pamatskolas beigšanas uzzinājis par Mākslas akadēmiju un sekmīgi nokārtojis iestāšanās pārbaudījumus zīmēšanā. Jaunajam studentam tagad bija jāmēro ikdienas ceļš no Vecmīlgrāvja līdz akadēmijai un vasaras brīvlaikos arī jāpelna naudu studijām. Pirmajās vasarās Jānis Brinkmanis strādājis pie zvejniekiem Rīnūžos.

Pēc četriem studiju gadiem jaunais gleznotājs turpinājis apgūt glezniecību profesora Jāņa Roberta Tilberga vadītajā Figurālās glezniecības meistardarbnīcā, kura vietā pēc laika stājās Ģederts Eliass.
Traģiska negadījuma dēļ studijas uz vairākiem gadiem nācies pārtraukt. Vēl pilnībā neatveseļojies no mugurkaula skriemeļu traumas, mākslinieks izmērā vērienīgo diplomdarbu gleznoja stāvus, bet balstoties uz kruķiem. Akadēmija tika pabeigta spīdoši, un diplomdarbu “Slīperu cirtēji” pat publicēja žurnālā “Atpūta”, izlaida kā atsevišķu pastkarti sērijā “Latvju māksla”.

Pēc akadēmijas beigšanas Jānis Brinkmanis strādāja par zīmēšanas skolotāju Elejas pamatskolā, bet no 1950. gada, kad atgriezās dzimtajā Vecmīlgrāvī, ilgus gadus bija kultūras pils “Ziemeļblāzma” mākslinieks-dekorators.
Galvenais viņam tomēr bija paša radošais darbs, kurā viņš ievēroja un turpināja latviešu glezniecības vecmeistaru izcilākās tradīcijas. Brinkmaņa gleznās visbiežāk atainota daba, Vecmīlgrāvja senās mājas, ieliņas, ziedošie dārzi. Noteicošu vietu daiļradē ar laiku ieņēma ziedu kompozīciju attēlojums. Mākslinieks arī pats bijis aizrautīgs dārzkopis un biškopis.

Viena no iespaidīgākajām personālizstādēm “Ziedi” tika sarīkota 1974. gadā Dabas muzejā, kam sekoja uzaicinājumi darbus izstādīt arī kultūras iestādēs ārpus Rīgas. Tā kā Jānis Brinkmanis nebija Latvijas PSR Mākslinieku savienības biedrs, pēc atzinīgi novērtētās personālizstādes viņš nonāca zināmā izolācijā, un turpmāk gleznas drīkstēja izstādīt vien nelielās izstāžu zālēs. Distance no oficiāli akceptētās mākslas padomju okupācijas laikā viņu padarīja par mazāk redzamu dzīves laikā un nepelnīti aizmirstu pēc nāves.

Jāņa Brinkmaņa darbi atrodas privātās kolekcijās Latvijā, vairākās bijušajās Padomju Savienības republikās, ASV, Vācijā, Lielbritānijā, Austrālijā un Bulgārijā.

Izstāde būs apskatāma līdz 1. novembrim.

Plašāka informācija par izstādi būs pieejama drīzumā.

Muzeja pasākumos iespējama fotografēšana un filmēšana muzeja darbības popularizēšanas nolūkos. Ja iebilstat pret to, ka tiekat fotografēts un filmēts, aicinām pirms pasākuma vērsties muzeja infocentrā.