Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam jauns direktors – Toms Ķikuts

2025. gada izskaņā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja stūre nodota jaunās rokās: darbu muzejā beidz ilggadējais muzeja direktors Dr. hist. Arnis Radiņš, un šajā amatā stājas viņa līdzšinējais vietnieks Dr. hist. Toms Ķikuts. Pateicība Arnim Radiņam par muzejā ieguldīto un muzejam doto vairāku desmitgažu laikā! Apsveicam Tomu Ķikutu – ar jaunu, izaicinājumiem bagātu profesionālās dzīves posma sākumu!

Toms Ķikuts studējis Latvijas Universitātē, ir humanitāro zinātņu doktors vēsturē. LNVM sācis strādāt 2008. gadā, kopš 2020. gada bijis direktora vietnieks zinātniskajā darbā. Viņš vadījis daudzus muzeja izstāžu projektus un darba grupas: “Satversme 100+”, “Airis, Mozus un radio. Koks Latvijas vēsturē”, “Tuvplāni. Kā darbojas Latvijas Nacionālais vēstures muzejs?”, bijis satura izstrādes un ekspozīcijas projekta vadītājs 68 Latvijas muzeju kopizstādei “Latvijas gadsimts”, iniciējis LNVM digitālo resursu platformas eMuzejs izveidi, ikgadēju starptautisko konferenci “Rīgas pils vēsture un arhitektūra” u. c.

Toma Ķikuta vadībā sagatavoti un klajā laisti muzeja izdevumi: “Rīgas pils vēsture un arhitektūra”, “Vainagošanās”, “Senās rotas un ornaments Latvijā”, “Dundagas Laukmuižas senkapi”, “LNVM Zinātniskie lasījumi 2017–2020” u. c.

Par jauno amatu viņš izsakās lietišķi un apņēmīgi: “LNVM direktora amata pienākumu uzņemšanos redzu kā iespēju turpināt muzeja attīstības ceļu, lai veidotu spēcīgu, Latvijā un tuvākajā reģionā atpazīstamu Nacionālo vēstures muzeju ar izcilu krājumu, mūsdienīgām ekspozīcijām, spēcīgu pētniecisko potenciālu, vēlmi skaidrot sabiedrībai mūsu vēstures un kultūras stāstu. Sabiedrībai redzamākais muzeja veikums nākamajos piecos gados būs Rīgas pils atjaunotajā daļā ierīkotās ekspozīcijas un ar tām saistītais piedāvājums, Dauderu pamatekspozīcijas pabeigšana. Paralēli tam sadarbībā ar citām iesaistītajām institūcijām jārod risinājums mainīgo izstāžu zāles izveidei pilī, kā arī jāiezīmē termiņi vēl nerestaurētās pils kastelas daļas atjaunošanas darbiem. Taču šos rezultātus var sasniegt tikai ar zinošu un aizrautīgu dažādu jomu muzeja speciālistu darbu pētniecībā, krājuma saglabāšanā, restaurācijā, izglītībā un komunikācijā un citās jomās, to centrējot kopējiem mērķiem.”