Aicina uz garšām bagātu kultūrvēsturisku ekskursiju “Dauderi + Aldaris”

26. un 27. jūlijā plkst. 14.00 LNVM Dauderi (Zāģeru ielā 7, Sarkandaugavā) un “Aldara” alus darbnīca aicina pilngadību sasniegušos interesentus uz gidu vadītu ekskursiju, kas sāksies greznajā Dauderu namā, bet noslēgsies ar alus degustāciju “Aldara” alus darbnīcā – muzejā. Vasarīgajā pasākumā būs iespēja uzzināt gan 1865. gadā dibinātās alus darītavas “Waldschlöβchen” (“Mežpils”) stāstu, gan izstaigāt ar to saistīto Dauderu namu, tostarp aplūkot pagrabstāva telpas, kur 1990. gados darbojās “Aldara” bārs.

Līdzdalības maksa – 15.00 EUR. Vietu skaits ekskursiju grupās ir ierobežots, tāpēc muzejs aicina iepriekš pieteikties, rakstot uz dauderi@lnvm.gov.lv vai zvanot pa tel. 67392229; 67391780.

Alusdarītavas “Waldschlößchen” dibinātājs bija latviešu zemnieku dēls Johans Dauders jeb Jānis Daude (1820–1879). Viņš piedzima kalpu ģimenē Siguldas apkārtnē, ap 1840. gadu ieradās Rīgā un, veiksmīgi iekļāvies Rīgas vāciskajā vidē, pamazām kļuva par redzamu vīru arī Rīgas latviešu sabiedrībā. 1865. gadā viņa turība bija pieaugusi tiktāl, ka viņš varēja nodibināt firmu “J. Dauder & Co” un alusdarītavu “Waldschlößchen”. Dauderam svarīga šķita arī latviešu emancipācija, un to viņš veicināja ar dažādām sabiedriskām aktivitātēm. Alusdarītavas vēl neapbūvētajā apkārtnē tika rīkoti koncerti un saviesīgi pasākumi, Dauders līdzdarbojās vietējā luterāņu draudzē un Sarkandaugavas baznīcas celtniecībā, Mangaļu jūrskolas dibināšanā. Viņš arī bija viens no 1868. gadā dibinātās Rīgas Latviešu biedrības runasvīriem jeb valdes locekļiem. “Waldschlößchen” parkā I Vispārējo latviešu Dziesmu svētku laikā 1873. gadā notika arī RLB rīkots saviesīgs pasākums.

Pēc Daudera nāves 1880. gadā par jauno “Waldschlößchen” īpašnieku kļuva vācbaltietis Ādolfs fon Bingners, kurš attīstīja un paplašināja alus darītavas darbību un tā kļuva par vienu no modernākajiem alus ražošanas uzņēmumiem. 1897. gadā viņš blakus ražotnes teritorijai uzcēla arī izsmalcinātu ģimenes villu – tagadējo Dauderu namu, izkopa piemājas dārzu un parku, kas gan publikai vairs nebija pieejami.

Pirmā pasaules kara laikā alus ražošana “Waldschlößchen” tika pārtraukta. 1920.–1930. gados “Waldschlößchen” alus ražošanu tā arī neatjaunoja un rūpnīcas teritorija kalpoja par mājvietu mazākām darbnīcām, noliktavām un pat nespējnieku patversmei. Īpašumu 1936. gadā nopirka valstij piederošā “Latvijas Kredītbanka”, kas to modernizēja un izveidoja alus darītavu “Aldaris”. Savukārt īpašumā ietilpstošais Dauderu savrupnams tika pielāgots Kārļa Ulmaņa vasaras rezidences

vajadzībām. Padomju okupācijas laikā Dauderu ēkā iekārtoja bērnudārzu un aģitācijas punktu.

Kad 1989.–1990. gadā Dauderus pārveidoja par Latvijas Kultūras muzeju, namā ierīkoja arī kafejnīcu – muzeja apmeklētājiem un dažādu apjomā nelielu pasākumu rīkošanai. Tur atzīmētas daudzas jubilejas un svinētas kāzas, bet pašlaik telpas šādam nolūkam vairs netiek izīrētas. Valsts neatkarības atgūšanas posmā radītais interjers gandrīz neskarts saglabājies līdz mūsdienām un jau kļuvis par vēsturisku vērtību – tas iekļauts arī ekskursijas maršrutā.

Savukārt “Aldara” alus darbnīca – izvietota trīs stāvos 800 kvadrātmetru platībā ražotnes vēsturiskajā kvartālā – ir pirmais šāda veida muzejs Latvijā un modernākais alus muzejs Baltijas valstīs. Apmeklētāji tur var izzināt Latvijā un citviet pasaulē brūvēto alus šķirņu dažādību, iegaumēt alus darināšanas noslēpumus, kā arī iemēģināt roku alus taisīšanā. Muzeja ekspozīcijā aplūkojami arī īpaši šī dzēriena eksponāti, un izsmalcinātākajiem alus cienītājiem tiek rīkotas īpašas alus meistarklases.

Dauderu un kaimiņos esošā “Aldara” kopīgi izveidotais piedāvājums vienas jūlija nedēļas nogalei ir iespēja laiku pavadīt saturīgi, jaunu zināšanu ieguvi apvienojot ar labu izklaidi.