Nama vēsture

Nams Vecpilsētas ielā 13/15 celts 17. gadsimtā kā dzīvojamā ēka un noliktava. Tas vairākkārt un pamatīgi pārbūvēts. Vēl 19. gadsimta sākumā nama fasāde bija baroka stilā, bet jau pēc 20 gadiem tā ieguva mūsdienās redzamās klasicisma aprises.

Pirmais zināmais ēkas īpašnieks bija Lielās Ģildes eltermanis Bertrams Falks 18. gadsimtā. 19. gadsimta sākumā ēka mainīja īpašniekus, namā atradās arī Gustava fon Felkerzāma privātskola. 1820. gadā namu nopirka vācbaltiešu tirgotājs un svērējs Ludvigs Kvērfelds, kura dzimtas pārstāvji ēkā mitinājās gandrīz gadsimtu. No šīs dzimtas cēlies arī vēlākais Latvijas Republikas valstsvīrs Vilhelms Munters. Līdz 1891. gadam ēkas adrese bija Vecpilsētas iela 9; šajā gadā ielā tika ieviesta mūsdienu numerācija.

1920.–1940. gados nams piederēja Hermanim Štīdam, Kvērfeldu dzimtas pēctecim, kurš nama 6 dzīvokļus izīrēja. Daļa telpu tika izmantotas ražošanai – te atradās finieru, muciņu un kastu darbnīca, šuvējas darbnīca. 1932. gadā ēkā darbojusies arī fotogrāfu biedrība, kuras dalībnieks bijis arī vēlākais fotodokumentālists un portretists Vilis Rīdzenieks.

1938. gadā Rīgas pilsētas jaunizbūves biroja izstrādātais 13. janvāra ielas projekts paredzēja kvartālu ap ēku un pašu ēku nojaukt, līdz ar ko īpašnieki zaudēja interesi ieguldīt līdzekļus namu attīstībā.

Pēc 1945. gada ēka kļuva par dzīvojamo ēku, vēlāk tajā darbojās projektēšanas institūts. 1966. gadā tā tika iekļauta kultūras pieminekļu sarakstā un tajā tika iekārtota centrālā apkure.

1989. gada 6. februārī Latvijas PSR Ministru padome piešķīra ēku Latvijas Tautas frontei. 1999. gadā tajā tika atvērts Tautas frontes muzejs. Muzejs ir LNVM struktūrvienība kopš 2015. gada.